Literatūrai pietuvinātie

Aivars Eipurs

rakstnieks

 

                         Kad nogatavosies ogas kultūras dārzā

                            (sākotnēji – Literatūrai pietuvinātie)

 

Kultūras darbinieku armija ir iesūtījusi trīs parlamentāriešus – Juri Dambi, Solvitu Kresi un Haraldu Matuli – kultūras ministres dārzā ar paceltu putnubiedēkli cerībā, ka ogas būs, un pie tam visas, kurām jānogatavojas daudzveidīgajos kultūras krūmos.

Pa to laiku vēl dažas pārdomas savu un kolēģu iepriekšējo publikāciju sakarā. Visvieglāk ir atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tagad? Kāpēc tagad bija izcēlies šis dumpīgums pret kultūras ministri? Kāpēc ne agrāk? Tāpēc, ka tieši tagad trūkst kultūras iknedēļas avīzes un ikmēneša žurnālu, vispirms jau literatūras periodikas, tādējādi literārais process tiek nīdēts pašā saknē. Katastrofāli zems ir grāmatu iepirkums publiskajās bibliotēkās, bet visam pa virsu un apakšu – pamatīgais Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu samazinājums. Un tie ir tikai galvenie āliņģi. Kultūrai atvēlētā daļa ir tik niecīga attiecībā pret valsts kopproduktu. Grēkots tika jau agrāk, liekot Kultūrkapitāla fondam segt tos robus kultūrā, kurus normāli būtu jāsedz no ministrijai iedalītās naudas, kā tas ir citās ministrijās. Tāds stāvoklis radās 2004. gadā, kad KKF zaudēja savu neatkarīgo finansējumu no iezīmētā, šajā gadījumā, akcīzes nodokļa. Ieguvums no kultūras ministrijas tiešā naudas pārvaldījuma ir niecīgs, toties zaudējumi – milzīgi un neaptverami.

Kultūrkapitāla fonda neatkarība, šāds kultūras īpašais budžets nav nekas neiespējams, par to liecina argumentu trūkums no valdības puses. Manuprāt, ir tikai divi argumenti. Noklusējamais – tā ir neērtība valdībai, taču tā principiāli neatšķiras no tām pirmā brīža neērtībām, ar kādām saskaras cilvēki jebkurā darbā un profesijā, sākot pilnveidot darba apstākļus. Otrs arguments, bazūnējamais – nekādu specbudžetu kā treknajos gados, tad jau sāks prasīt arī citi – autoceļiem, demogrāfijai utt. Nu, un? Lai prasa! Ceļi ir jāuzlabo, demogrāfiskā situācija arī. Bet kāpēc ar šoreiz mums nevarētu sākt? Kāpēc ar mums vienmēr jābeidz,?

Piedāvāju salīdzināt VKKF finansējumu ar visiem Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem dažādos gados (skaitļi atrasti Finanšu ministrijas mājaslapā):

VKKF pirmais pilnais darbības gads ir 1999-tais. Visi Valsts pamatbudžeta ieņēmumi tad ir vien 1 414 534 845 latu, VKKF finansējums tad ir 2 750 000 latu, tas ir, aptuveni 0,2% no pamatbudžeta vai 1/500 daļa. Līdzīga procentuāla attiecība saglabājas vai būtiski pieaug visus tālākos gadus – augot pamatbudžeta ienākumiem, proporcionāli aug arī VKKF, piemēram – 2005 gadā – visi Valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 1 875 864 279 lati, VKKF saņem 5 722 673 latus – 1/325 daļu; vistreknākajā 2008. gadā Valsts pamatbudžetā plānoti 3 813 922 792 lati, VKKF finansējums ir 7 614 600 lati – tie atkal ir sākotnējie 0,2 procenti no pamatbudžeta – nekādu īpašo „treknību” treknajos gados VKKF neizbauda, toties nekad mazāk kā sākotnējā 1/500 daļu no pamatbudžeta nav.

Tālāk gan sākas strauja proporcijas – VKKF pret visiem Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem – katastrofāla samazināšanās, līdz 2011. gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir 3 269 756 726 lati, bet VKKF tiek tikai 2 411 433 lati, tas ir aptuveni 0,074% no pamatbudžeta – viena 1350-tā daļa (samazinājums vairāk nekā 2,5 reizes). Tā ir uzskatāma vājredzīga attieksmes maiņa pret mākslas un kultūras nepieciešamību valstī!

 

Tas, ka šajā protestā spējām vienoties, ir izņēmums. Jo rakstniekiem ir ļoti dažādi uzskati dažādos jautājumos. Šajā gadījumā kļūstam vienoti. Labs paziņa kādas izstādes atklāšanā man jautāja: „Vai tu ar mani vēl runāsi, kad peldēsieties zeltā?” Biju ļoti pārsteigts, bet tas bija tikai tāds neveikls sākums sarunai par to, ka mēs prasot naudu. Nē, mēs neprasām sev. Katrs viens varētu īdēt savrup un pa vienam ar mums tiktu galā, un valsts halturētu, kā halturējusi. Bet mēs prasām visiem. „Jā, – viņš saka, – „Tu neprasi sev, tu prasi Jānim (populārs latviešu vārds, nekā personīga) un Jānis tev – kāda starpība?” Lai man piedod labais cilvēks, tā ir tipiska pīļudīķa domāšana mazā valstī, kur mēs neesam atbildīgi tikai tāpēc vien, ka viens otru pazīstam vai zinām. Viņš, droši vien, labprātāk atbalstītu klusu inteliģentu pazīšanos un mecenātismu, bet Kultūrkapitāla fonds, kurš būtu varējis nodrošināt visu mākslu spektru, pamazām nīkuļotu un beigtu pastāvēt.

Par pazīšanu vai zināšanu. Šajā sakarā varu bilst par naudas piešķiršanu tā sauktajiem pietuvinātajiem. Var jau būt, ka kāds ir vienmēr dabūjis stipendiju, kad iesniedzis projektu. Es gan esmu saņēmis vismaz trīs četrus atteikumus, kuri šobrīd nāk prātā. Tostarp pateicos par piešķīrumiem. Nezinu nevienu ievērojamu literātu, kurš savai grāmatai ne stipendijas, ne izdošanas naudu nav dabūjis atkārtoti. Zinu, ka dažiem nav piešķirts kādu reizi, ja tie pārāk pavirši attiekušies pret KKF – gods kam gods – lieki nebirokratizētajiem, pavisam vienkāršajiem iesniedzamajiem papīriem, tostarp, darba fragmentu. Ja nav prasījuši pēc pirmā atteikuma, tad pašu neuzņēmība. Tāpat par pietuvinātajiem un nopelniem bagāto žurnālu Karogs. Publicēja visus, kas uzrādīja mākslinieciskuma pazīmes. Kopš 2005.gada, kad biju „pietuvināts”, jo kā rakstošo iesācēju konsultants bieži uzturējos blakus telpās, Rakstnieku savienībā, man zināms tikai viens gadījums, kad kāds nejauši nav nopublicēts. Runa ir par jauno talantīgo dzejnieku Kikōni, kura dzejoļus uzreiz Karogā neielika, bet pēc neilga laika dzejnieks šo pasauli pēkšņas, ļaunas slimības pievārēts pameta. Tad jau drīzāk lielāka atlase un garāka rinda ir „Latvju Tekstos”, jo žurnāls iznāk tikai reizi ceturksnī kā brīnumzāles. Ja labpatīk, varam saukt tos, kurus attiecīgajā numurā publicē, par pietuvinātajiem – pārējie par tādiem kļūs vēlāk.

Atlase ir vajadzīga. Un iepriekšējie darbi ir tie, kas vairāk vai mazāk garantē rezultātu. Ja runa ir par darba uzrakstīšanu, cita kritērija nav. Cita lieta – gatava darba publikācija, redaktors to redz un, ja daiļdarbs sanācis vājāks, viņš autoram atsaka. Diemžēl tagad ir zaļā gaisma izdot grāmatu katram, kurš kaut ko skricelē – ja tikai pašam vai sponsoriem ir nauda. Tas, ka cilvēks nav publicējies lielākajās avīzēs vai žurnālos, vai satori. lv, kur drukā literatūru un kur vismaz var saņemt kaut jel kādu novērtējumu, savas grāmatas sakārotājam nav šķērslis.

Apgāds Zvaigzne ABC ir lielākā izdevniecība un ar citiem mērķiem un apgriezieniem, tāpēc tās vadītāja pašsaprotami ne visai pacilājoši izsakās par latviešu literatūras procesa itkā marginalizēto iedabu. Mēs pamatoti par to dusmojamies. Arī pati Zvaigzne ABC mēdz izdot derīgas grāmatas, dažāda rakstura, ieskaitot daiļliteratūru. Nesen nopirku atkārtoti izdotu Kurta Vonnegūta vienu no labākajām grāmatām „Čempionu brokastis”, iepriekš to lasīju septiņdesmito gadu vidū žurnālā „”Inostrannaja ļiteratura”. Ja mēs runājam par literatūras procesu, tad, ar Zvaigznes darbinieces Bārbalas Simsones palīdzību un svētību – viņa ir gan redaktore izdevniecībā, gan arī raksta kritikas par iznākušajām grāmatām – mēs esam tikuši pie jauna strāvojuma latviešu literatūrā – literātu grupiņas, kas jau atzīstami strādā gan zinātniskās fantastikas, gan pasaulē šobrīd tik populārajā fantasy žanrā. Lai tulko, un gan izdevniecībai, gan autoriem tas atmaksāsies. Šeit Zvaigznei ir iespējas veidot jaunus resursus, jo gan fantasy, gan detektīvi (kuru, šķiet, šobrīd mums nav) ir komercliteratūra, un ir pareizi, ka Latvijas Literatūras centrs ar to vismaz pagaidām nenodarbojas.

Vija Kilbloka saka, ka monopols grāmatu izdošanā ticis likvidēts 20.gadsimta 90.gadu sākumā. Juridiski, bet ne faktiski. Laba bāze kā izdevīgi starta noteikumi, piesaistīti labākie tolaik vēl dzīvie mācību grāmatu autori, Izglītības ministrijas akcepti tieši šim un tam mācību līdzeklim, normālu honorāru nemaksāšana autoriem, lēta agrāk izdotu darbu pārizdošana – tas viss Zvaigznei gājis no rokas nesalīdzināmi lielākā mērā nekā dažiem citiem. Pēc izdevējas vārdiem, mācību grāmatu skaits 2011. gadā bijis 27 procenti no visām izdotajām grāmatām. Par dāsnumu mācību literatūras izdošanā es paklusēšu, jo zinu vismaz vienu izdevniecību, kura to arī mīļu prātu darītu lielākos apmēros. Faktisko monopolu ievērojami pastiprina vienīgais šāda veida vienas izdevniecības grāmatnīcu tīkls visā Latvijā. Pārējo izdevniecību grāmatu skaits šajās Zvaigznes grāmatnīcās ir, maigi izsakoties, ierobežots. Par kvalitatīvas dzejas kaut cik redzamu klātbūtni šajās grāmatnīcās runāt ir smieklīgi. Labākajā gadījumā tur šobrīd pieejamas pāris vērā ņemamu autoru dzejas izlases. 2009.gada pavasarī. Pie PVN celšanas, finansiāli esot izglābusi tieši fantasy, Stefānijas Meieres „Krēsla”, kuru pārlieku plakanās valodas dēļ pārstāju lasīt pēc pārdesmit lappusēm. Ko tad lai saka citi izdevēji, kas mācību līdzekļus neizdod, un kas nedrukā arī tādas ”Krēslas”?

Par „depresīvo” latviešu oriģinālliteratūru. Ū – ū, depresīvā, kur tu esi? Esmu optimists, bet nevaru ieraudzīt. Jāsalīdzina vispirms ar literatūras attīstību pasaulē un ar mākslu tendencēm kopumā. Tad mēs dabūsim citu ainu, objektīvu, nevis to, ko grib iestāstīt autoriem komentētāji portālos.

Arī portālu komentētājiem ir sava taisnība. Tā gan bieži izriet nevis no tiešā teksta, bet no apjautas, ko tas nozīmē. Ar segvārdu izlietā žults nereti uzrāda neapzinātu, tāpēc pavirši maskētu naidu pret mākslu un tās radītājiem. Radot mākslu ar savu vārdu, ir vajadzīgs ne tikai talants un darbs, bet arī drosme. Ne tikai izvēloties izteiksmes līdzekļus, bet arī cīņai ar sabiedrības, nereti arī tuvinieku, neizpratni par tādas profesijas izvēli, kura, diemžēl, par profesiju tiek uzskatīta tikai virspusēji un simboliski. Lai gan vajadzētu arī valstiski, ietverot sociālās garantijas.

Kas no tā izriet? Kaut kādam cilvēku skaitam jābūt labajai gribai, lai palīdzētu divām smadzeņu mašīnām – valdībai un Saeimai (summa nav atkarīga no saskaitāmo kārtības) orientēties pieņēmumā, ka kultūra ir primāra arī darbos, ne tikai vārdos. Citādi var sanākt, kā nupat Mihailam Zadornovam, kurš, ilgu laiku dzīvojis Rīgā, nemaz nezina, kā Latvijā izveidojusies rakstība.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: